“Stiprās sievas” ar prieku piedalās etnogrupas “Ogas” gadskārtu dziesmu projektā, izpildot Miķeļdienas dziesmu:
“Stiprās sievas” un etnogrupa “Ogas” pauž stingru atbalstu Ukrainas varonīgajai tautai ar dziesminieces Marusja Čuraj (Маруся Чурай, 1625 – 1653) dziesmu “Zasvit vstali kozacenki” (“Rītausmā cēlās kazaki”).
Brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas” darbojas Rīgā un Liepājā. Aicināta ikviena dziedātgribētāja, kurai patīk dziedāt un izzināt tautasdziesmas un t. s. spēka dziesmas.
Rīgā – deju skolā „Dzirnas” Lāčplēša ielā 106/108 2. stāvā vokālajā klasē ceturtdienu vakaros.
Liepājā – Latviešu biedrības namā divas reizes mēnesī svētdienu rītos.
Pieteikšanās un informācija – 29256670 ( Igeta Ozoliņa), igeta@tridrade.lv vai igeta.g@inbox.lv
Brīvās gribas ansamblis Stiprās sievas dibināts 2013. gada vasarā Mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” vasaras nometnē. Sākotnēji tas darbojās kā vienas vasaras projekts, tikai 2015. gada rudens/ziemas sezonā uzsākot regulārus mēģinājumus.

Oriģinālais nosaukums „brīvās gribas ansamblis” pieļauj repertuāra un stilistikas dažādību. Termins “brīvā griba” attiecas arī uz katra dalībnieka vajadzībām darboties šajā sastāvā – citiem tā ir dziedāšana savam priekam, citiem vēlme regulāri uzstāties, citiem vēlme piedalīties tikai atsevišķos notikumos.
Stipro sievu repertuārā ir tautasdziesmas, t. s. mūsdienu spēka dziesmas un oriģinālmūzika. Stipro sievu darbības mērķis ir pašizpausme šaurākā un plašākā nozīmē. Kopā sanāk un muzicē cilvēki, kuriem ir līdzīgas vērtības un intereses, kuriem dziedāšana ir vaļasprieks, sen lolots sapnis, uzdrošināšanās un brīvās gribas atmosfēras baudīšana – neuzspiests darbošanās veids.

Stipro sievu sastāvā ir dažādu nozaru pārstāves – mākslinieces, valsts ierēdnes, žurnālistes, pedagoģes, biznesa pārstāves. Repertuāra veidošana notiek, kopīgi apspriežot, vai konkrētā dziesma patīk vai ne. Ikviena var atnākt ar savu dziesmu. Kad dziesma izvēlēta, notiek tās satura, vēstījuma izzināšana, atklāta simbolu valoda, uzklausītas dalībnieču domas par dziesmas tekstu un mūzikas valodas semantiku. Kad saturs izprasts, notiek melodijas apgūšana, kopīga aranžijas veidošana, ļaujot katrai izvēlēties, ko grib un var dziedāt. Pamatā dalībnieces notis nepazīst, tiek dziedāts pēc dzirdes. Dziesmas tiek ierakstītas telefonā mēģinājuma laikā, tad ieliktas kopīgā čatā, no kura līdz nākamajam mēģinājumam var mācīties. Uz nodarbībām bijuši aicināti oriģināldziesmu autori – Uldis Marhilēvičs, Raimonds Tiguls, Valts Pūce. Tiek strādāts kopā ar autoru, saņemot tiešas norādes, kā mūzika būtu labāk izpildāma. Laiku pa laikam uz Stipro sievu mēģinājumiem tiek aicināti lektori, kas palīdz atklāt cilvēkus interesējošus jautājumus. Pie Stiprajām sievām viesojušies Mārtiņš Boiko, Valdis Muktupāvels, Zane Šmite, vairakkārt Inese Krūmiņa. Svarīgi, lai Sievas atklātos kā personības un uz skatuves būtu tieši tādas, kāda katra ir. Uzstāšanās laikā būtiski ir izvairīties no samākslotības un ansambļa muzicēšanas manieres, akcentu liekot uz dažādu raksturu atklāsmi un katras dalībnieces personības šarmu. Dziedājums tiek papildināts ar ritmizēšanu, pielietojot kociņus, akmentiņus, koka karotes, tāpat tiek izmantotas pirtsslotas, Jāņuzāles. Stiprās sievas bieži uzstājas kopā ar etnoprieka grupu „Ogas”.
Mēģinājumi sākas ar apsēšanos kopīgā aplī, īsām sarunām sasveicināšanās nolūkos, iedziedāšanos 20 minūšu garumā, tad sākas darbs pie dziesmām. Tāpat notiek darbs ar ritma un grupas saliedēšanas vingrinājumiem. Sievām tiek organizēti semināri dabā, izmantojot psihodrāmas metodes, atklājot katras dalībnieces iekšējo pasauli. Tas dalībniecēm rada uzticēšanās un piederības sajūtu.

Stiprās sievas regulāri koncertē, uzstājoties festivālos „Bildes”, „Zaļais stars”, „Gaviles”, „Laba daba”, Pasaules mūzikas festivālā Tiguļkalnā, vadījušas Saulgriežus tautiešiem Bonnā, Freiburgā – Bērazinē, tepat Latvijā – Gulbenē, Pokaiņos, Jūrkalnē, Ādažos. Stiprās sievas regulāri piedalās Baltā galdauta svētkos, Valsts svētku sarīkojumos, Līvas ciema svētkos Liepājā, bijušas Zemgaļu svētkos Tērvetē, Siguldā, Brīvdabas muzejā, ir koncertējušas Eslingenē, Frankfurtē, Briselē, Eiropas parlamentā. Stiprajām sievām ir tradīcija kopā ar ģimenēm svinēt Ziemas saulgriežus un Meteņus ar koncertu.
Stipro sievu darbība iespējama pašfinansēšanās principa rezultātā. Vairākas dalībnieces izmanto iespēju strādāt individuālās vokālās nodarbībās. Lielākoties dalībnieces iepriekš dziedājušas kora manierē, katra apzinās savas iespējas un varēšanu, atrodot sev ērtāko vietu grupā, pieņemamāko veidu, kā izpaust sevi.
Stiprās sievas dziedot atklāj dziesmu saturu, vēstījumu, iesaistot klausītājus, skatītājus, radot piederības, kopā darbošanās sajūtu. Dabiskums un dziesmas satura atklāsme, patiesas emocijas tajā – galvenie Stipro sievu darbības principi.
Sadarbībā ar Valdi Muktupāvelu ierakstīta melodija “Saule brida jūriņāi” un nofilmēta taš videoversija:
Foto no “Stipro sievu” 5 gadu jubilejas koncerta “”Koka Rīgā”.

Stiprās sievas izdevušas savu studijas albumu „Stiprās sievas” un veikušas dziesmas „Saules meita sagšas raksta” video versijas ierakstu.
Mūzikas un mākslas festivāls “Bildes 2019”. Dziesma “Baltā roze”. Stiprās sievas, “Ogas” un “Ducele”:
“Vij, Dieviņi, zelta viju” – pandēmijas laika video:
“Labāk skaisti padziedami” – uzņemts pandēmijas laikā: